vituperaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of vituperō.
Participle
[edit]vituperātūrus (feminine vituperātūra, neuter vituperātūrum); first/second-declension participle
- about to censure
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | vituperātūrus | vituperātūra | vituperātūrum | vituperātūrī | vituperātūrae | vituperātūra | |
| Genitive | vituperātūrī | vituperātūrae | vituperātūrī | vituperātūrōrum | vituperātūrārum | vituperātūrōrum | |
| Dative | vituperātūrō | vituperātūrō | vituperātūrīs | ||||
| Accusative | vituperātūrum | vituperātūram | vituperātūrum | vituperātūrōs | vituperātūrās | vituperātūra | |
| Ablative | vituperātūrō | vituperātūrā | vituperātūrō | vituperātūrīs | |||
| Vocative | vituperātūre | vituperātūra | vituperātūrum | vituperātūrī | vituperātūrae | vituperātūra | |