īpašība

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: īpašībā

Latvian[edit]

Etymology[edit]

From īpašs (special, particular) +‎ -ība.

Pronunciation[edit]

(file)

Noun[edit]

īpašība f (4th declension)

  1. essential, typical feature, trait, characteristic, property
    būtiska īpašība — crucial, essential property
    nebūtiska īpašība — insignificant property
    vispārīga īpašība — general characteristic
    dabiska īpašība — natural feature
    mākslīga īpašība — artificial feature
    rakstura īpašība — charateristic trait
    personības īpašība — personality trait
    iegūt jaunas īpašības — to acquire new properties
    cilvēka rakstura labās un sliktās īpašības — good and bad traits of human nature

Declension[edit]

Related terms[edit]