brīve
Jump to navigation
Jump to search
See also: brīvē
Latvian[edit]
Etymology[edit]
From brīvs (“free”) + -e. First attested in the late 18th, early 19th century with the meaning (legally, juridically given) “permission,” “privilege.”[1]
Noun[edit]
brīve f (4th declension)
- (dated, poetic) freedom, liberty (situation in which there is no subordination, dependence)
- kāds dzejai spēks! / tā sirdī kaislu brīves mīlu dedz, / cauri rīta gaismu redz ― what poetic power! / in this heart burns the passionate love of freedom / as through the night one sees the light of morning
- cīnītājs vēlējas iespējami pilnīgāk izmantot savas brīves dienas ― the fighter wanted to use as fully as possible his days of freedom (from service)
Usage notes[edit]
The word brīvība is the most frequent term used in the sense “freedom,” “liberty.” Its synonyms brīve, brīvestība, and svabadība, though attested, are clearly dated or old-fashioned.
Declension[edit]
Declension of brīve (5th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | brīve | — |
| accusative (akuzatīvs) | brīvi | — |
| genitive (ģenitīvs) | brīves | — |
| dative (datīvs) | brīvei | — |
| instrumental (instrumentālis) | brīvi | — |
| locative (lokatīvs) | brīvē | — |
| vocative (vokatīvs) | brīve | — |
Synonyms[edit]
- (dated terms) brīvestība, svabadība
- brīvība
- neatkarība
- patstāvība
- vaļa
References[edit]
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “brīvs”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN