deliniens
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Etymology[edit]
Present participle of dēlīniō
Participle[edit]
dēlīniēns (genitive dēlīnientis); third-declension one-termination participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension[edit]
Third-declension participle.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | dēlīniēns | dēlīnientēs | dēlīnientia | ||
| Genitive | dēlīnientis | dēlīnientium | |||
| Dative | dēlīnientī | dēlīnientibus | |||
| Accusative | dēlīnientem | dēlīniēns | dēlīnientēs dēlīnientīs |
dēlīnientia | |
| Ablative | dēlīniente dēlīnientī1 |
dēlīnientibus | |||
| Vocative | dēlīniēns | dēlīnientēs | dēlīnientia | ||
1When used purely as an adjective.