delinio

Latin

Etymology 1

Verb

dēlīniō (present infinitive dēlīniāre, perfect active dēlīniāvī, supine dēlīniātum); first conjugation

1. Alternative form of dēlīneō (“to delineate”)

Conjugation

Conjugation of dēlīniō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēlīniō	dēlīniās	dēlīniat	dēlīniāmus	dēlīniātis	dēlīniant
	imperfect	dēlīniābam	dēlīniābās	dēlīniābat	dēlīniābāmus	dēlīniābātis	dēlīniābant
	future	dēlīniābō	dēlīniābis	dēlīniābit	dēlīniābimus	dēlīniābitis	dēlīniābunt
	perfect	dēlīniāvī	dēlīniāvistī	dēlīniāvit	dēlīniāvimus	dēlīniāvistis	dēlīniāvērunt, dēlīniāvēre
	pluperfect	dēlīniāveram	dēlīniāverās	dēlīniāverat	dēlīniāverāmus	dēlīniāverātis	dēlīniāverant
	future perfect	dēlīniāverō	dēlīniāveris	dēlīniāverit	dēlīniāverimus	dēlīniāveritis	dēlīniāverint
passive	present	dēlīnior	dēlīniāris, dēlīniāre	dēlīniātur	dēlīniāmur	dēlīniāminī	dēlīniantur
	imperfect	dēlīniābar	dēlīniābāris, dēlīniābāre	dēlīniābātur	dēlīniābāmur	dēlīniābāminī	dēlīniābantur
	future	dēlīniābor	dēlīniāberis, dēlīniābere	dēlīniābitur	dēlīniābimur	dēlīniābiminī	dēlīniābuntur
	perfect	dēlīniātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēlīniātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēlīniātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēlīniem	dēlīniēs	dēlīniet	dēlīniēmus	dēlīniētis	dēlīnient
	imperfect	dēlīniārem	dēlīniārēs	dēlīniāret	dēlīniārēmus	dēlīniārētis	dēlīniārent
	perfect	dēlīniāverim	dēlīniāverīs	dēlīniāverit	dēlīniāverīmus	dēlīniāverītis	dēlīniāverint
	pluperfect	dēlīniāvissem	dēlīniāvissēs	dēlīniāvisset	dēlīniāvissēmus	dēlīniāvissētis	dēlīniāvissent
passive	present	dēlīnier	dēlīniēris, dēlīniēre	dēlīniētur	dēlīniēmur	dēlīniēminī	dēlīnientur
	imperfect	dēlīniārer	dēlīniārēris, dēlīniārēre	dēlīniārētur	dēlīniārēmur	dēlīniārēminī	dēlīniārentur
	perfect	dēlīniātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēlīniātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēlīniā	—	—	dēlīniāte	—
	future	—	dēlīniātō	dēlīniātō	—	dēlīniātōte	dēlīniantō
passive	present	—	dēlīniāre	—	—	dēlīniāminī	—
	future	—	dēlīniātor	dēlīniātor	—	—	dēlīniantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēlīniāre	dēlīniāvisse	dēlīniātūrum esse	dēlīniārī	dēlīniātum esse	dēlīniātum īrī
participles		dēlīniāns	—	dēlīniātūrus	—	dēlīniātus	dēlīniandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēlīniandī	dēlīniandō	dēlīniandum	dēlīniandō	dēlīniātum	dēlīniātū

Etymology 2

Verb

dēlīniō (present infinitive dēlīnīre, perfect active dēlīnīvī, supine dēlīnītum); fourth conjugation

1. Alternative form of dēlēniō (“to charm, captivate”)

Conjugation

Conjugation of dēlīniō (fourth conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēlīniō	dēlīnīs	dēlīnit	dēlīnīmus	dēlīnītis	dēlīniunt
	imperfect	dēlīniēbam	dēlīniēbās	dēlīniēbat	dēlīniēbāmus	dēlīniēbātis	dēlīniēbant
	future	dēlīniam	dēlīniēs	dēlīniet	dēlīniēmus	dēlīniētis	dēlīnient
	perfect	dēlīnīvī	dēlīnīvistī	dēlīnīvit	dēlīnīvimus	dēlīnīvistis	dēlīnīvērunt, dēlīnīvēre
	pluperfect	dēlīnīveram	dēlīnīverās	dēlīnīverat	dēlīnīverāmus	dēlīnīverātis	dēlīnīverant
	future perfect	dēlīnīverō	dēlīnīveris	dēlīnīverit	dēlīnīverimus	dēlīnīveritis	dēlīnīverint
passive	present	dēlīnior	dēlīnīris, dēlīnīre	dēlīnītur	dēlīnīmur	dēlīnīminī	dēlīniuntur
	imperfect	dēlīniēbar	dēlīniēbāris, dēlīniēbāre	dēlīniēbātur	dēlīniēbāmur	dēlīniēbāminī	dēlīniēbantur
	future	dēlīniar	dēlīniēris, dēlīniēre	dēlīniētur	dēlīniēmur	dēlīniēminī	dēlīnientur
	perfect	dēlīnītus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēlīnītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēlīnītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēlīniam	dēlīniās	dēlīniat	dēlīniāmus	dēlīniātis	dēlīniant
	imperfect	dēlīnīrem	dēlīnīrēs	dēlīnīret	dēlīnīrēmus	dēlīnīrētis	dēlīnīrent
	perfect	dēlīnīverim	dēlīnīverīs	dēlīnīverit	dēlīnīverīmus	dēlīnīverītis	dēlīnīverint
	pluperfect	dēlīnīvissem	dēlīnīvissēs	dēlīnīvisset	dēlīnīvissēmus	dēlīnīvissētis	dēlīnīvissent
passive	present	dēlīniar	dēlīniāris, dēlīniāre	dēlīniātur	dēlīniāmur	dēlīniāminī	dēlīniantur
	imperfect	dēlīnīrer	dēlīnīrēris, dēlīnīrēre	dēlīnīrētur	dēlīnīrēmur	dēlīnīrēminī	dēlīnīrentur
	perfect	dēlīnītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēlīnītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēlīnī	—	—	dēlīnīte	—
	future	—	dēlīnītō	dēlīnītō	—	dēlīnītōte	dēlīniuntō
passive	present	—	dēlīnīre	—	—	dēlīnīminī	—
	future	—	dēlīnītor	dēlīnītor	—	—	dēlīniuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēlīnīre	dēlīnīvisse	dēlīnītūrum esse	dēlīnīrī	dēlīnītum esse	dēlīnītum īrī
participles		dēlīniēns	—	dēlīnītūrus	—	dēlīnītus	dēlīniendus, dēlīniundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēlīniendī	dēlīniendō	dēlīniendum	dēlīniendō	dēlīnītum	dēlīnītū