dzimte

See also: dzimtē

Latvian

Etymology

This word, from dzimt (“to be born”) +‎ -e, was coined and introduced into the literary language in the late 19th century by Juris Alunāns.

Pronunciation

• IPA^(key): [dzìmtɛ]

(file)

Noun

dzimte f (5th declension)

1. (linguistics, grammar) gender (a grammatical subdivision of nouns, pronouns, etc. into groups)

   vīriešu dzimte ― masculine gender

   sieviešu dzimte ― feminine gender

   nekatra dzimte ― neuter gender

   vingrinājums domāts lietvārdu visu dzimšu daudzskaitļa darināšanai, to lietošanai vajadzīgajā formā ― the exercise was thought (= conceived) to make the plural (form) of nouns of all genders, (and) to use them in the necessary form

Declension

Declension of dzimte (5th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	dzimte	dzimtes
accusative (akuzatīvs)	dzimti	dzimtes
genitive (ģenitīvs)	dzimtes	dzimšu
dative (datīvs)	dzimtei	dzimtēm
instrumental (instrumentālis)	dzimti	dzimtēm
locative (lokatīvs)	dzimtē	dzimtēs
vocative (vokatīvs)	dzimte	dzimtes

Related terms

• dzimstība
• dzimt
• dzimta
• dzimtene
• dzimums

See also

• sekss