legatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of lēgō (send, despatch)

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

lēgātus m (genitive lēgātī); second declension

  1. envoy, ambassador, legate
  2. deputy
  3. lieutenant

Inflection[edit]

Second declension.

Number Singular Plural
nominative lēgātus lēgātī
genitive lēgātī lēgātōrum
dative lēgātō lēgātīs
accusative lēgātum lēgātōs
ablative lēgātō lēgātīs
vocative lēgāte lēgātī

Related terms[edit]

Descendants[edit]

Participle[edit]

lēgātus m (feminine lēgāta, neuter lēgātum); first/second declension

  1. sent, despatched, having been sent.

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative lēgātus lēgāta lēgātum lēgātī lēgātae lēgāta
genitive lēgātī lēgātae lēgātī lēgātōrum lēgātārum lēgātōrum
dative lēgātō lēgātae lēgātō lēgātīs lēgātīs lēgātīs
accusative lēgātum lēgātam lēgātum lēgātōs lēgātās lēgāta
ablative lēgātō lēgātā lēgātō lēgātīs lēgātīs lēgātīs
vocative lēgāte lēgāta lēgātum lēgātī lēgātae lēgāta