tirgotājs
Jump to navigation
Jump to search
Latvian[edit]
Etymology[edit]
From tirg(ot) (“to deal, to trade”) + -ājs.
Pronunciation[edit]
Noun[edit]
tirgotājs m (2nd declension, feminine form: tirgotāja)
- merchant, dealer, trader (a man who works in commerce, who sells and buys goods)
- zivju tirgotājs ― fish dealer
- labības, gaļas tirgotājs ― cereal, meat dealer
- ieroču tirgotājs ― arms dealer
- ielu tirgotājs ― street trader
- vergu tirgotāji ― slave traders
- pēc sabuļu ādām uz seno Krievzemi brauca senās Grieķijas, Romas un arābu tirgotāji ― ancient Greek, Roman and Arabic traders, merchants traveled to ancient Rus (looking) for sable skins
- par tādām kleitām tirgotājs prasīja sudraba rubli gabalā ― for such dresses the dealer asked one silver ruble apiece
Declension[edit]
Declension of tirgotājs (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | tirgotājs | tirgotāji |
| accusative (akuzatīvs) | tirgotāju | tirgotājus |
| genitive (ģenitīvs) | tirgotāja | tirgotāju |
| dative (datīvs) | tirgotājam | tirgotājiem |
| instrumental (instrumentālis) | tirgotāju | tirgotājiem |
| locative (lokatīvs) | tirgotājā | tirgotājos |
| vocative (vokatīvs) | tirgotāj | tirgotāji |