gratuitus

Latin

Etymology

From grātia (“favor”), from grātus (“showing favor”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ɡraː.tuˈiː.tus/, [ɡräːt̪uˈiːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ɡra.tuˈi.tus/, [ɡrät̪uˈiːt̪us]

Adjective

grātuītus (feminine grātuīta, neuter grātuītum, adverb grātuītō); first/second-declension adjective

1. freely given, free, gratuitous
2. vain, fruitless, futile

   Synonyms: ingratus, infelix, irritus

   Antonyms: opportūnus, commodus, habilis, idōneus, conveniēns, ūtilis, ūtēnsilis, aptus, habilis, salūber, ūtibilis

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	grātuītus	grātuīta	grātuītum		grātuītī	grātuītae	grātuīta
Genitive	grātuītī	grātuītae	grātuītī		grātuītōrum	grātuītārum	grātuītōrum
Dative	grātuītō		grātuītō		grātuītīs
Accusative	grātuītum	grātuītam	grātuītum		grātuītōs	grātuītās	grātuīta
Ablative	grātuītō	grātuītā	grātuītō		grātuītīs
Vocative	grātuīte	grātuīta	grātuītum		grātuītī	grātuītae	grātuīta

Derived terms

• grātuītās
• grātuītō

Related terms

• grātia
• grātus

Descendants

• Catalan: gratuït
• English: gratuitous
• French: gratuit
• Galician: gratuíto
• Italian: gratuito
• Occitan: gratuit
• Piedmontese: gratùit
• Portuguese: gratuito
• Spanish: gratuito

References

• “gratuitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• gratuitus in Enrico Olivetti, editor (2003-2024), Dizionario Latino, Olivetti Media Communication
• “gratuitus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• gratuitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.