bībele
Jump to navigation
Jump to search
Latvian[edit]
Etymology[edit]
From Ancient Greek βιβλία (biblía, “books”), plural of βιβλίον (biblíon, “small book”), originally a diminutive of βίβλος (bíblos, “book”), from βύβλος (búblos, “papyrus”) (from the ancient Phoenician city of Byblos which exported this writing material).
Noun[edit]
bībele f (5th declension)
Declension[edit]
Declension of bībele (5th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | bībele | bībeles |
| accusative (akuzatīvs) | bībeli | bībeles |
| genitive (ģenitīvs) | bībeles | bībeļu |
| dative (datīvs) | bībelei | bībelēm |
| instrumental (instrumentālis) | bībeli | bībelēm |
| locative (lokatīvs) | bībelē | bībelēs |
| vocative (vokatīvs) | bībele | bībeles |