conrideo

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Alternative forms[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

conrīdeō (present infinitive conrīdēre); second conjugation, no perfect

  1. Alternative form of corrīdeō

Inflection[edit]

   Conjugation of conrideo (second conjugation, defective)
indicative singular plural
first second third first second third
active present conrīdeō conrīdēs conrīdet conrīdēmus conrīdētis conrīdent
imperfect conrīdēbam conrīdēbās conrīdēbat conrīdēbāmus conrīdēbātis conrīdēbant
future conrīdēbō conrīdēbis conrīdēbit conrīdēbimus conrīdēbitis conrīdēbunt
passive present conrīdeor conrīdēris, conrīdēre conrīdētur conrīdēmur conrīdēminī conrīdentur
imperfect conrīdēbar conrīdēbāris, conrīdēbāre conrīdēbātur conrīdēbāmur conrīdēbāminī conrīdēbantur
future conrīdēbor conrīdēberis, conrīdēbere conrīdēbitur conrīdēbimur conrīdēbiminī conrīdēbuntur
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present conrīdeam conrīdeās conrīdeat conrīdeāmus conrīdeātis conrīdeant
imperfect conrīdērem conrīdērēs conrīdēret conrīdērēmus conrīdērētis conrīdērent
passive present conrīdear conrīdeāris, conrīdeāre conrīdeātur conrīdeāmur conrīdeāminī conrīdeantur
imperfect conrīdērer conrīdērēris, conrīdērēre conrīdērētur conrīdērēmur conrīdērēminī conrīdērentur
imperative singular plural
first second third first second third
active present conrīdē conrīdēte
future conrīdētō conrīdētō conrīdētōte conrīdentō
passive present conrīdēre conrīdēminī
future conrīdētor conrīdētor conrīdentor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives conrīdēre conrīsūrus esse conrīdērī conrīsum īrī
participles conrīdēns conrīsūrus conrīdendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
conrīdēre conrīdendī conrīdendō conrīdendum conrīsum conrīsū