demano

Catalan

Verb

demano

---

Latin

Etymology

From dē- +‎ mānō (“flow, diffuse”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deːˈmaː.noː/, [d̪eːˈmäːnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈma.no/, [d̪eˈmäːno]

Verb

dēmānō (present infinitive dēmānāre, perfect active dēmānāvī, supine dēmānātum); first conjugation, no passive

1. (intransitive) I flow down, descend.

Conjugation

Conjugation of dēmānō (first conjugation, active only)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēmānō	dēmānās	dēmānat	dēmānāmus	dēmānātis	dēmānant
	imperfect	dēmānābam	dēmānābās	dēmānābat	dēmānābāmus	dēmānābātis	dēmānābant
	future	dēmānābō	dēmānābis	dēmānābit	dēmānābimus	dēmānābitis	dēmānābunt
	perfect	dēmānāvī	dēmānāvistī	dēmānāvit	dēmānāvimus	dēmānāvistis	dēmānāvērunt, dēmānāvēre
	pluperfect	dēmānāveram	dēmānāverās	dēmānāverat	dēmānāverāmus	dēmānāverātis	dēmānāverant
	future perfect	dēmānāverō	dēmānāveris	dēmānāverit	dēmānāverimus	dēmānāveritis	dēmānāverint
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēmānem	dēmānēs	dēmānet	dēmānēmus	dēmānētis	dēmānent
	imperfect	dēmānārem	dēmānārēs	dēmānāret	dēmānārēmus	dēmānārētis	dēmānārent
	perfect	dēmānāverim	dēmānāverīs	dēmānāverit	dēmānāverīmus	dēmānāverītis	dēmānāverint
	pluperfect	dēmānāvissem	dēmānāvissēs	dēmānāvisset	dēmānāvissēmus	dēmānāvissētis	dēmānāvissent
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēmānā	—	—	dēmānāte	—
	future	—	dēmānātō	dēmānātō	—	dēmānātōte	dēmānantō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēmānāre	dēmānāvisse	dēmānātūrum esse	—	—	—
participles		dēmānāns	—	dēmānātūrus	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēmānandī	dēmānandō	dēmānandum	dēmānandō	dēmānātum	dēmānātū

References

• “demano”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press