dievišķs

Latvian

From dievs (“god”) +‎ -išķs.

dievišķs (definite dievišķais, comparative dievišķāks, superlative visdievišķākais, adverb dievišķi)

divine, godlike (typical or characteristic of god; supernatural)
vajadzīgs kāds nemateriāls (dievišķs) process, kas šo tāldarbību vienā mirklī pārnes no viena debess ķermeņa uz otru ― some non-material (divine) process (was) necessary to transmit in one moment (= instantly) this influence (i.e., gravitation) from one celestial body to another

kas viņi, šie rakstnieki? vai nereāli, dievišķas ģenialitātes apstaroti tēli vai cilvēki, kas ar spalvu rokās cīnījās par kādu labāku, taisnīgāku dzīves iekārtu? ― who (are) they, these writers? unreal beings illuminated by divine geniality, or people who fought, pen in hand, for a better, fairer order?
(colloquial, syn. dievišķīgs) divine, fantastic, wonderful (impressively good)
viņam ir vēl kāds desmits sīkāku skrambu un belzienu pa visu viņa nepārspējamo, dievišķo, jauko augumu ― he has still some ten small bruises and wounds all over his incomparable, divine, nice body (~ stature)

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of dievišķs

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	dievišķs	dievišķi	dievišķa	dievišķas
accusative (akuzatīvs)	dievišķu	dievišķus	dievišķu	dievišķas
genitive (ģenitīvs)	dievišķa	dievišķu	dievišķas	dievišķu
dative (datīvs)	dievišķam	dievišķiem	dievišķai	dievišķām
instrumental (instrumentālis)	dievišķu	dievišķiem	dievišķu	dievišķām
locative (lokatīvs)	dievišķā	dievišķos	dievišķā	dievišķās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—