dusmīgs

Latvian

Etymology

From dusmas (“anger, wrath”) +‎ -īgs.

Adjective

dusmīgs (definite dusmīgais, comparative dusmīgāks, superlative visdusmīgākais, adverb dusmīgi)

1. angry, furious, irate, wrathful

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of dusmīgs

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative	dusmīgs	dusmīgi		dusmīga	dusmīgas
genitive	dusmīga	dusmīgu		dusmīgas	dusmīgu
dative	dusmīgam	dusmīgiem		dusmīgai	dusmīgām
accusative	dusmīgu	dusmīgus		dusmīgu	dusmīgas
instrumental	dusmīgu	dusmīgiem		dusmīgu	dusmīgām
locative	dusmīgā	dusmīgos		dusmīgā	dusmīgās
vocative	—	—		—	—

Definite declension (noteiktā galotne) of dusmīgs

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative	dusmīgais	dusmīgie		dusmīgā	dusmīgās
genitive	dusmīgā	dusmīgo		dusmīgās	dusmīgo
dative	dusmīgajam	dusmīgajiem		dusmīgajai	dusmīgajām
accusative	dusmīgo	dusmīgos		dusmīgo	dusmīgās
instrumental	dusmīgo	dusmīgajiem		dusmīgo	dusmīgajām
locative	dusmīgajā	dusmīgajos		dusmīgajā	dusmīgajās
vocative	dusmīgo, dusmīgais	dusmīgie		dusmīgo, dusmīgā	dusmīgās