elucesco

Latin

Verb

ēlūcēscō (present infinitive ēlūcēscere, perfect active ēlūxī); third conjugation, no passive, no supine stem

1. to shine forth
2. (impersonal) to dawn

Conjugation

Conjugation of ēlūcēscō (third conjugation, no supine stem, active only)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēlūcēscō	ēlūcēscis	ēlūcēscit	ēlūcēscimus	ēlūcēscitis	ēlūcēscunt
	imperfect	ēlūcēscēbam	ēlūcēscēbās	ēlūcēscēbat	ēlūcēscēbāmus	ēlūcēscēbātis	ēlūcēscēbant
	future	ēlūcēscam	ēlūcēscēs	ēlūcēscet	ēlūcēscēmus	ēlūcēscētis	ēlūcēscent
	perfect	ēlūxī	ēlūxistī	ēlūxit	ēlūximus	ēlūxistis	ēlūxērunt, ēlūxēre
	pluperfect	ēlūxeram	ēlūxerās	ēlūxerat	ēlūxerāmus	ēlūxerātis	ēlūxerant
	future perfect	ēlūxerō	ēlūxeris	ēlūxerit	ēlūxerimus	ēlūxeritis	ēlūxerint
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēlūcēscam	ēlūcēscās	ēlūcēscat	ēlūcēscāmus	ēlūcēscātis	ēlūcēscant
	imperfect	ēlūcēscerem	ēlūcēscerēs	ēlūcēsceret	ēlūcēscerēmus	ēlūcēscerētis	ēlūcēscerent
	perfect	ēlūxerim	ēlūxerīs	ēlūxerit	ēlūxerīmus	ēlūxerītis	ēlūxerint
	pluperfect	ēlūxissem	ēlūxissēs	ēlūxisset	ēlūxissēmus	ēlūxissētis	ēlūxissent
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēlūcēsce	—	—	ēlūcēscite	—
	future	—	ēlūcēscitō	ēlūcēscitō	—	ēlūcēscitōte	ēlūcēscuntō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēlūcēscere	ēlūxisse	—	—	—	—
participles		ēlūcēscēns	—	—	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēlūcēscendī	ēlūcēscendō	ēlūcēscendum	ēlūcēscendō	—	—

References

• “elucesco”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• elucesco in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.