eradicaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of ērādīcō.

Participle[edit]

ērādīcātūrus m (feminine ērādīcātūra, neuter ērādīcātūrum); first/second declension

  1. about to eradicate, extirpate or annihilate

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ērādīcātūrus ērādīcātūra ērādīcātūrum ērādīcātūrī ērādīcātūrae ērādīcātūra
genitive ērādīcātūrī ērādīcātūrae ērādīcātūrī ērādīcātūrōrum ērādīcātūrārum ērādīcātūrōrum
dative ērādīcātūrō ērādīcātūrō ērādīcātūrīs
accusative ērādīcātūrum ērādīcātūram ērādīcātūrum ērādīcātūrōs ērādīcātūrās ērādīcātūra
ablative ērādīcātūrō ērādīcātūrā ērādīcātūrō ērādīcātūrīs
vocative ērādīcātūre ērādīcātūra ērādīcātūrum ērādīcātūrī ērādīcātūrae ērādīcātūra