erugino

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /eːˈruː.ɡi.noː/, [eːˈruːɡɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈru.d͡ʒi.no/, [eˈruːd͡ʒino]

Verb

ērūginō (present infinitive ērūgināre, perfect active ērūgināvī, supine ērūginātum); first conjugation, no passive

1. Alternative form of aerūginō

Conjugation

Conjugation of ērūginō (first conjugation, active only)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ērūginō	ērūginās	ērūginat	ērūgināmus	ērūginātis	ērūginant
	imperfect	ērūginābam	ērūginābās	ērūginābat	ērūginābāmus	ērūginābātis	ērūginābant
	future	ērūginābō	ērūginābis	ērūginābit	ērūginābimus	ērūginābitis	ērūginābunt
	perfect	ērūgināvī	ērūgināvistī	ērūgināvit	ērūgināvimus	ērūgināvistis	ērūgināvērunt, ērūgināvēre
	pluperfect	ērūgināveram	ērūgināverās	ērūgināverat	ērūgināverāmus	ērūgināverātis	ērūgināverant
	future perfect	ērūgināverō	ērūgināveris	ērūgināverit	ērūgināverimus	ērūgināveritis	ērūgināverint
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ērūginem	ērūginēs	ērūginet	ērūginēmus	ērūginētis	ērūginent
	imperfect	ērūginārem	ērūginārēs	ērūgināret	ērūginārēmus	ērūginārētis	ērūginārent
	perfect	ērūgināverim	ērūgināverīs	ērūgināverit	ērūgināverīmus	ērūgināverītis	ērūgināverint
	pluperfect	ērūgināvissem	ērūgināvissēs	ērūgināvisset	ērūgināvissēmus	ērūgināvissētis	ērūgināvissent
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ērūginā	—	—	ērūgināte	—
	future	—	ērūginātō	ērūginātō	—	ērūginātōte	ērūginantō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ērūgināre	ērūgināvisse	ērūginātūrum esse	—	—	—
participles		ērūgināns	—	ērūginātūrus	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ērūginandī	ērūginandō	ērūginandum	ērūginandō	ērūginātum	ērūginātū