festivalis

Latin

Etymology

From fēstīvus (“joyous, festive; pleasing”), from fēstus (“feast-like; festive”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /feːs.tiːˈu̯aː.lis/, [feːs̠t̪iːˈu̯äːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fes.tiˈva.lis/, [fest̪iˈväːlis]

Adjective

fēstīvālis (neuter fēstīvāle); third-declension two-termination adjective

1. Of or pertaining to a festival.
2. Of or pertaining to a feast.

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	fēstīvālis	fēstīvāle		fēstīvālēs	fēstīvālia
Genitive	fēstīvālis			fēstīvālium
Dative	fēstīvālī			fēstīvālibus
Accusative	fēstīvālem	fēstīvāle		fēstīvālēs fēstīvālīs	fēstīvālia
Ablative	fēstīvālī			fēstīvālibus
Vocative	fēstīvālis	fēstīvāle		fēstīvālēs	fēstīvālia

Related terms

• fēstīvē
• fēstīvitās
• fēstīviter
• fēstīvum

• fēstīvus
• fēstum
• fēstus

Descendants

• Old French: festival
  • → English: festival
    • → French: festival
      • → Portuguese: festival
• Hungarian: fesztivál

References

• festivalis in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)