immaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From in- ‎(not) +‎ mātūrus ‎(mature).

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

immātūrus m ‎(feminine immātūra, neuter immātūrum); first/second declension

  1. immature, unripe, untimely, premature

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative immātūrus immātūra immātūrum immātūrī immātūrae immātūra
genitive immātūrī immātūrae immātūrī immātūrōrum immātūrārum immātūrōrum
dative immātūrō immātūrō immātūrīs
accusative immātūrum immātūram immātūrum immātūrōs immātūrās immātūra
ablative immātūrō immātūrā immātūrō immātūrīs
vocative immātūre immātūra immātūrum immātūrī immātūrae immātūra

Antonyms[edit]

Derived terms[edit]

Related terms[edit]

Descendants[edit]

References[edit]