infinitus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From in- +‎ fīnītus.

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

īnfīnītus m ‎(feminine īnfīnīta, neuter īnfīnītum); first/second declension

  1. boundless, unlimited, endless
  2. infinite

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative īnfīnītus īnfīnīta īnfīnītum īnfīnītī īnfīnītae īnfīnīta
genitive īnfīnītī īnfīnītae īnfīnītī īnfīnītōrum īnfīnītārum īnfīnītōrum
dative īnfīnītō īnfīnītae īnfīnītō īnfīnītīs īnfīnītīs īnfīnītīs
accusative īnfīnītum īnfīnītam īnfīnītum īnfīnītōs īnfīnītās īnfīnīta
ablative īnfīnītō īnfīnītā īnfīnītō īnfīnītīs īnfīnītīs īnfīnītīs
vocative īnfīnīte īnfīnīta īnfīnītum īnfīnītī īnfīnītae īnfīnīta

Related terms[edit]

Descendants[edit]