kaimiņš

Latgalian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic [Term?], equivalent to cīms (“village”) +‎ -iņš. Cognates include Latvian kaimiņš and Lithuanian kaimynas.

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈkài̯mʲinʲt͡ʃ]
• Hyphenation: kai‧miņš

Noun

kaimiņš m

1. male neighbour

Declension

Declension of kaimiņš (type 1 noun)

	singular	plural
nominative	kaimiņš	kaimini
genitive	kaimiņa	kaimiņu
dative	kaimiņam	kaiminim
accusative	kaimiņu	kaimiņus
instrumental	kaimiņu	kaiminim
locative	kaimiņā	kaimiņūs
vocative	kaimiņ	kaimini

Synonyms

• sābrys

Coordinate terms

• kaiminīne (“female neighbour”)

References

• M. Bukšs; J. Placinskis (1973), Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica, Latgaļu izdevnīceiba, page 367
• A. Andronov; L. Leikuma (2008), Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 11

Latvian

Noun

kaimiņš m (1st declension, female equivalent kaimiņiene)

1. neighbour

Declension

Declension of kaimiņš (1st)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative	kaimiņš	kaimiņi
genitive	kaimiņa	kaimiņu
dative	kaimiņam	kaimiņiem
accusative	kaimiņu	kaimiņus
instrumental	kaimiņu	kaimiņiem
locative	kaimiņā	kaimiņos
vocative	kaimiņ	kaimiņi