navitas

Latin

Etymology

From nāvus +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈnaː.u̯i.taːs/, [ˈnäːu̯ɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈna.vi.tas/, [ˈnäːvit̪äs]

Noun

nāvitās f (genitive nāvitātis); third declension

1. promptness, assiduity, zeal

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	nāvitās	nāvitātēs
Genitive	nāvitātis	nāvitātum
Dative	nāvitātī	nāvitātibus
Accusative	nāvitātem	nāvitātēs
Ablative	nāvitāte	nāvitātibus
Vocative	nāvitās	nāvitātēs

Noun

nāvitās

1. accusative plural of nāvita

References

• “navitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “navitas”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• navitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.