navitas

Latin

Etymology

From nāvus +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈnaː.wɪ.taːs]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈnaː.vi.tas]

Noun

nāvitās f (genitive nāvitātis); third declension

1. promptness, assiduity, zeal

Declension

Third-declension noun.

	singular	plural
nominative	nāvitās	nāvitātēs
genitive	nāvitātis	nāvitātum
dative	nāvitātī	nāvitātibus
accusative	nāvitātem	nāvitātēs
ablative	nāvitāte	nāvitātibus
vocative	nāvitās	nāvitātēs

Noun

nāvitās

1. accusative plural of nāvita

References

• “navitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “navitas”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “navitas”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.