pastus

See also: paŝtus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of pāscō.

Participle

pāstus m (feminine pāsta, neuter pāstum); first/second declension

1. fed, nourished
2. pastured

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	pāstus	pāsta	pāstum		pāstī	pāstae	pāsta
genitive	pāstī	pāstae	pāstī		pāstōrum	pāstārum	pāstōrum
dative	pāstō		pāstō		pāstīs
accusative	pāstum	pāstam	pāstum		pāstōs	pāstās	pāsta
ablative	pāstō	pāstā	pāstō		pāstīs
vocative	pāste	pāsta	pāstum		pāstī	pāstae	pāsta

Noun

pāstus m (genitive pāstūs); fourth declension

1. pasture, feeding ground

Inflection

Fourth declension.

Case	Singular	Plural
nominative	pāstus	pāstūs
genitive	pāstūs	pāstuum
dative	pāstuī	pāstibus
accusative	pāstum	pāstūs
ablative	pāstū	pāstibus
vocative	pāstus	pāstūs

Synonyms

• (pasture): pābulātiō

Derived terms

• pāstiō
• pāstūra

Related terms

• pāstūrus

Descendants

• Catalan: past
• Friulian: past
• Italian: pasto

• Portuguese: pasto
• Spanish: pasto

References

• pastus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pastus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• pastus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
• pastus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
• Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • (ambiguous) to drive to pasture: pastum agere
    
  • (ambiguous) to go to pasture: pastum ire