piperitus

Latin

Etymology

From piper (“pepper”) +‎ -ītus.

Adjective

piperītus (feminine piperīta, neuter piperītum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) pepper, peppery, peppered

Usage notes

• Used exclusively as a taxonomic epithet and thus normally in the nominative singular; other inflections may be theoretical or rarely found.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	piperītus	piperīta	piperītum		piperītī	piperītae	piperīta
genitive	piperītī	piperītae	piperītī		piperītōrum	piperītārum	piperītōrum
dative	piperītō	piperītae	piperītō		piperītīs
accusative	piperītum	piperītam	piperītum		piperītōs	piperītās	piperīta
ablative	piperītō	piperītā	piperītō		piperītīs
vocative	piperīte	piperīta	piperītum		piperītī	piperītae	piperīta

Related terms

• piper, piperātus, piperītis

Descendants

• (translingual): Mentha piperita
• (Italian): menta piperita