pluralis

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Danish[edit]

Noun[edit]

pluralis

  1. (grammar) plural

Synonyms[edit]


Latin[edit]

Etymology[edit]

From plūs +‎ -ālis

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

plūrālis (neuter plūrāle); third-declension two-termination adjective

  1. plural; pertaining to more than one
  2. (grammar) plural

Declension[edit]

Third-declension two-termination adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative plūrālis plūrāle plūrālēs plūrālia
Genitive plūrālis plūrālium
Dative plūrālī plūrālibus
Accusative plūrālem plūrāle plūrālēs
plūrālīs
plūrālia
Ablative plūrālī plūrālibus
Vocative plūrālis plūrāle plūrālēs plūrālia

Derived terms[edit]

Related terms[edit]

Descendants[edit]

  • Old French: plurel
  • German: Pluralis, Plural

Noun[edit]

plūrālis m (genitive plūrālis); third declension

  1. (grammar) plural (short for numerus plurālis)

Declension[edit]

Third-declension noun (i-stem).

Case Singular Plural
Nominative plūrālis plūrālēs
Genitive plūrālis plūrālium
Dative plūrālī plūrālibus
Accusative plūrālem plūrālēs
plūrālīs
Ablative plūrāle plūrālibus
Vocative plūrālis plūrālēs

References[edit]


Swedish[edit]

Noun[edit]

pluralis n

  1. plural

Synonyms[edit]