primatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Noun[edit]

prīmātus m ‎(genitive prīmātūs); fourth declension

  1. primacy, supremacy

Inflection[edit]

Fourth declension.

Case Singular Plural
nominative prīmātus prīmātūs
genitive prīmātūs prīmātuum
dative prīmātuī prīmātibus
accusative prīmātum prīmātūs
ablative prīmātū prīmātibus
vocative prīmātus prīmātūs

Descendants[edit]

References[edit]