ruminaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of rūminor.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ruː.mi.naːˈtuː.rus/, [ruːmɪnäːˈt̪uːrʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ru.mi.naˈtu.rus/, [ruminäˈt̪uːrus]
Participle
[edit]rūminātūrus (feminine rūminātūra, neuter rūminātūrum); first/second-declension participle
- about to chew the cud, ruminate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | rūminātūrus | rūminātūra | rūminātūrum | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūra | |
| Genitive | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūrī | rūminātūrōrum | rūminātūrārum | rūminātūrōrum | |
| Dative | rūminātūrō | rūminātūrō | rūminātūrīs | ||||
| Accusative | rūminātūrum | rūminātūram | rūminātūrum | rūminātūrōs | rūminātūrās | rūminātūra | |
| Ablative | rūminātūrō | rūminātūrā | rūminātūrō | rūminātūrīs | |||
| Vocative | rūminātūre | rūminātūra | rūminātūrum | rūminātūrī | rūminātūrae | rūminātūra | |