stāstītāja
See also: stāstītajā and stāstītājā
Latvian
Etymology 1
See stāstītājs.
Noun
stāstītāja m
- (deprecated template usage) genitive singular form of stāstītājs
Etymology 2
From stāstīt (“to tell, to narrate”) + -āja, or stāstītājs (“teller, narrator”) + -a (“fem.”).
Pronunciation
Noun
stāstītāja f (4th declension, masculine form: stāstītājs)
- (female) teller (a woman who tells something; the viewpoint character in first-person narratives)
- pasaku stāstītāja ― (female) fairytale teller
- stāstītājas pieredeze atsedz tipiskas padomju laika darba un sadzīves grūtības ― the (female) narrator's experience reveals the typical hardships of work and life in Soviet times
Declension
Declension of stāstītāja (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | stāstītāja | stāstītājas |
| accusative (akuzatīvs) | stāstītāju | stāstītājas |
| genitive (ģenitīvs) | stāstītājas | stāstītāju |
| dative (datīvs) | stāstītājai | stāstītājām |
| instrumental (instrumentālis) | stāstītāju | stāstītājām |
| locative (lokatīvs) | stāstītājā | stāstītājās |
| vocative (vokatīvs) | stāstītāja | stāstītājas |