tincturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of tingō.

Participle[edit]

tīnctūrus (feminine tīnctūra, neuter tīnctūrum); first/second-declension participle

  1. about to moisten, immerse etc.

Declension[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative tīnctūrus tīnctūra tīnctūrum tīnctūrī tīnctūrae tīnctūra
Genitive tīnctūrī tīnctūrae tīnctūrī tīnctūrōrum tīnctūrārum tīnctūrōrum
Dative tīnctūrō tīnctūrō tīnctūrīs
Accusative tīnctūrum tīnctūram tīnctūrum tīnctūrōs tīnctūrās tīnctūra
Ablative tīnctūrō tīnctūrā tīnctūrō tīnctūrīs
Vocative tīnctūre tīnctūra tīnctūrum tīnctūrī tīnctūrae tīnctūra

Related terms[edit]

Descendants[edit]

  • Asturian: tintura
  • Catalan: tintura
  • English: tincture
  • French: teinture
  • Friulian: tenture
  • Italian: tintura