trūcis

See also: trucis

Latvian

Participle

trūcis (definite trūkušais)

1. having lacked, having been lacking; (deprecated template usage) indefinite past active participle of trūkt 

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of trūcis

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	trūcis	trūkuši		trūkusi	trūkušas
accusative (akuzatīvs)	trūkušu	trūkušus		trūkušu	trūkušas
genitive (ģenitīvs)	trūkuša	trūkušu		trūkušas	trūkušu
dative (datīvs)	trūkušam	trūkušiem		trūkušai	trūkušām
instrumental (instrumentālis)	trūkušu	trūkušiem		trūkušu	trūkušām
locative (lokatīvs)	trūkušā	trūkušos		trūkušā	trūkušās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—