venaticus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From vēnātus ‎(hunting, the chase).

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

vēnāticus m ‎(feminine vēnātica, neuter vēnāticum); first/second declension

  1. of hunting, especially canis venaticus "hunting dog"

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative vēnāticus vēnātica vēnāticum vēnāticī vēnāticae vēnātica
genitive vēnāticī vēnāticae vēnāticī vēnāticōrum vēnāticārum vēnāticōrum
dative vēnāticō vēnāticō vēnāticīs
accusative vēnāticum vēnāticam vēnāticum vēnāticōs vēnāticās vēnātica
ablative vēnāticō vēnāticā vēnāticō vēnāticīs
vocative vēnātice vēnātica vēnāticum vēnāticī vēnāticae vēnātica

Related terms[edit]

References[edit]