venator

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From vēnor(I hunt).

Noun[edit]

vēnātor m (genitive vēnātōris); third declension

  1. hunter

Inflection[edit]

Third declension.

Case Singular Plural
nominative vēnātor vēnātōrēs
genitive vēnātōris vēnātōrum
dative vēnātōrī vēnātōribus
accusative vēnātōrem vēnātōrēs
ablative vēnātōre vēnātōribus
vocative vēnātor vēnātōrēs

Descendants[edit]

References[edit]