vilcēns
Latvian
Etymology
From vilks (“wolf”) + -ēns (with k > c via palatalization).
Pronunciation
Audio: (file)
Noun
vilcēns m (1st declension)
Declension
Declension of vilcēns (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | vilcēns | vilcēni |
| accusative (akuzatīvs) | vilcēnu | vilcēnus |
| genitive (ģenitīvs) | vilcēna | vilcēnu |
| dative (datīvs) | vilcēnam | vilcēniem |
| instrumental (instrumentālis) | vilcēnu | vilcēniem |
| locative (lokatīvs) | vilcēnā | vilcēnos |
| vocative (vokatīvs) | vilcēn | vilcēni |