šķīstība
Jump to navigation
Jump to search
See also: šķīstībā
Latvian[edit]
Etymology[edit]
From šķīsts (“pure, virtuous, chaste”) + -ība.
Pronunciation[edit]
Noun[edit]
šķīstība f (4th declension)
- (religion) purity (the state of one who is without sin)
- mans tēvs bija uzaudzināts dziļi dievbijīgā ģimenē, kur pie galda patiesi vispirms noskaitījuši lūgšanu, dziedājuši baznīcas dziesmas sirdsskaidrā atdevībā reliģijas šķīstībai ― my father had been brought up in a deeply religious family, in which one recited a prayer at the table (and) sang hymns to religious purity with sincere devotion
- (moral) purity, virtuousness (the state of one who is morally pure, virtuous)
- tikai tagad mūks atjēdzās, ka lauzis šķīstības solījumu, un satriekts lēnā gaitā vilkās mājup ― only then did the monk realize that he had broken (his) vows (lit. promise) of purity, and in a shocked state he dragged himself home in a slow pace
- kamēr es dzīvošu, mana sirds piederēs tiem, kam rūp tēvu tēvu skaidrā sirds šķīstība un pacietīga panesība visās dzīves likstās un grūtumos ― as long as I shall live, my heart will belong to him who have our fathers' fathers' clear purity of heart and patient tolerance in all of life's hardships and adversity
Declension[edit]
Declension of šķīstība (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | šķīstība | — |
| accusative (akuzatīvs) | šķīstību | — |
| genitive (ģenitīvs) | šķīstības | — |
| dative (datīvs) | šķīstībai | — |
| instrumental (instrumentālis) | šķīstību | — |
| locative (lokatīvs) | šķīstībā | — |
| vocative (vokatīvs) | šķīstība | — |