areo

Esperanto

Wikipedia ^eo

Noun

areo (plural areoj, accusative singular areon, accusative plural areojn)

1. (geometry) area

---

Latin

Etymology

Compare ardeō (“burn”).

Pronunciation

• (Classical) IPA: /ˈaː.re.oː/

Verb

āreō (present infinitive ārēre, no perfect or supine forms)

1. I am dry or parched.
2. I am dried up or withered.

Inflection

• No perfect or supine forms.

    Second Conjugation

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	āreō	ārēs	āret	ārēmus	ārētis	ārent
	future	ārēbō	ārēbis	ārēbit	ārēbimus	ārēbitis	ārēbunt
	imperfect	ārēbam	ārēbās	ārēbat	ārēbāmus	ārēbātis	ārēbant
passive	present	āreor	ārēris	ārētur	ārēmur	ārēminī	ārentur
	future	ārēbor	ārēberis	ārēbitur	ārēbimur	ārēbiminī	ārēbuntur
	imperfect	ārēbar	ārēbāris	ārēbātur	ārēbāmur	ārēbāminī	ārēbantur
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	āream	āreās	āreat	āreāmus	āreātis	āreant
	imperfect	ārērem	ārērēs	ārēret	ārērēmus	ārērētis	ārērent
passive	present	ārear	āreāris	āreātur	āreāmur	āreāminī	āreantur
	imperfect	ārērer	ārērēris	ārērētur	ārērēmur	ārērēminī	ārērentur
imperatives		active			passive
		present (you)	future (you)	future (he/she)	present (you)	future (you)	future (he/she)
	singular	ārē	ārētō	ārētō	ārēre	ārētor	ārētor
	plural	ārēte	ārētōte	ārentō	ārēminī	—	ārentor
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ārēre			ārērī
participles		ārēns (ārentis)					ārendus -nda, -ndum

Derived terms

• ārēns
• ārēscō
• āridus

Related terms

• āriditās
• āridulus

References

• areo in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879