defenso

Catalan

Verb

defenso

1. first-person singular present indicative of defensar

Latin

Pronunciation

• Hyphenation: dē‧fēn‧sō

Etymology 1

From dēfendō +‎ -tō.

Verb

dēfēnsō (present infinitive dēfēnsāre, perfect active dēfēnsāvī, supine dēfēnsātum); first conjugation

1. to defend (against), ward off

Conjugation

Conjugation of dēfēnsō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēfēnsō	dēfēnsās	dēfēnsat	dēfēnsāmus	dēfēnsātis	dēfēnsant
	imperfect	dēfēnsābam	dēfēnsābās	dēfēnsābat	dēfēnsābāmus	dēfēnsābātis	dēfēnsābant
	future	dēfēnsābō	dēfēnsābis	dēfēnsābit	dēfēnsābimus	dēfēnsābitis	dēfēnsābunt
	perfect	dēfēnsāvī	dēfēnsāvistī	dēfēnsāvit	dēfēnsāvimus	dēfēnsāvistis	dēfēnsāvērunt, dēfēnsāvēre
	pluperfect	dēfēnsāveram	dēfēnsāverās	dēfēnsāverat	dēfēnsāverāmus	dēfēnsāverātis	dēfēnsāverant
	future perfect	dēfēnsāverō	dēfēnsāveris	dēfēnsāverit	dēfēnsāverimus	dēfēnsāveritis	dēfēnsāverint
passive	present	dēfēnsor	dēfēnsāris, dēfēnsāre	dēfēnsātur	dēfēnsāmur	dēfēnsāminī	dēfēnsantur
	imperfect	dēfēnsābar	dēfēnsābāris, dēfēnsābāre	dēfēnsābātur	dēfēnsābāmur	dēfēnsābāminī	dēfēnsābantur
	future	dēfēnsābor	dēfēnsāberis, dēfēnsābere	dēfēnsābitur	dēfēnsābimur	dēfēnsābiminī	dēfēnsābuntur
	perfect	dēfēnsātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēfēnsātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēfēnsātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēfēnsem	dēfēnsēs	dēfēnset	dēfēnsēmus	dēfēnsētis	dēfēnsent
	imperfect	dēfēnsārem	dēfēnsārēs	dēfēnsāret	dēfēnsārēmus	dēfēnsārētis	dēfēnsārent
	perfect	dēfēnsāverim	dēfēnsāverīs	dēfēnsāverit	dēfēnsāverīmus	dēfēnsāverītis	dēfēnsāverint
	pluperfect	dēfēnsāvissem	dēfēnsāvissēs	dēfēnsāvisset	dēfēnsāvissēmus	dēfēnsāvissētis	dēfēnsāvissent
passive	present	dēfēnser	dēfēnsēris, dēfēnsēre	dēfēnsētur	dēfēnsēmur	dēfēnsēminī	dēfēnsentur
	imperfect	dēfēnsārer	dēfēnsārēris, dēfēnsārēre	dēfēnsārētur	dēfēnsārēmur	dēfēnsārēminī	dēfēnsārentur
	perfect	dēfēnsātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēfēnsātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēfēnsā	—	—	dēfēnsāte	—
	future	—	dēfēnsātō	dēfēnsātō	—	dēfēnsātōte	dēfēnsantō
passive	present	—	dēfēnsāre	—	—	dēfēnsāminī	—
	future	—	dēfēnsātor	dēfēnsātor	—	—	dēfēnsantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēfēnsāre	dēfēnsāvisse	dēfēnsātūrum esse	dēfēnsārī	dēfēnsātum esse	dēfēnsātum īrī
participles		dēfēnsāns	—	dēfēnsātūrus	—	dēfēnsātus	dēfēnsandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēfēnsandī	dēfēnsandō	dēfēnsandum	dēfēnsandō	dēfēnsātum	dēfēnsātū

Derived terms

• dēfēnsābilis
• dēfēnsātor
• dēfēnsātrix
• dēfēnsitō

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Participle

dēfēnsō

1. dative/ablative masculine/neuter singular of dēfēnsus

References

• “defenso”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “defenso”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• defenso in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

defenso

1. first-person singular present indicative of defensar

Spanish

Verb

defenso

1. first-person singular present indicative of defensar