privus
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
[edit] Latin
[edit] Adjective
prīvus m. (feminine prīva, neuter prīvum); first/second declension
- one's own, private, peculiar, particular
[edit] Inflection
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prīvus | prīva | prīvum | prīvī | prīvae | prīva | |
| genitive | prīvī | prīvae | prīvī | prīvōrum | prīvārum | prīvōrum | |
| dative | prīvō | prīvae | prīvō | prīvīs | prīvīs | prīvīs | |
| accusative | prīvum | prīvam | prīvum | prīvōs | prīvās | prīva | |
| ablative | prīvō | prīvā | prīvō | prīvīs | prīvīs | prīvīs | |
| vocative | prīve | prīva | prīvum | prīvī | prīvae | prīva | |
[edit] References
- privus in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879
