जामातृ

From Wiktionary, the free dictionary
Archived revision by Msasag (talk | contribs) as of 03:09, 9 December 2019.
Jump to navigation Jump to search

Sanskrit

Etymology

From Proto-Indo-Aryan *ȷ́ā́mātā, from Proto-Indo-Iranian *ȷ́ā́mātā, from Proto-Indo-European *ǵem- (to marry). Congate with Latin gener (son-in-law), Ancient Greek γαμβρός (gambrós, any relative by marriage), Russian зять (zjatʹ, son-in-law).

Pronunciation

Noun

जामातृ (jā́mātṛ) stemm

  1. relative by marriage
    1. son-in-law
    2. brother-in-law (sister’s husband)
    3. husband

Declension

Masculine ṛ-stem declension of जामातृ (jā́mātṛ)
Singular Dual Plural
Nominative जामाता
jā́mātā
जामातारौ / जामातारा¹
jā́mātārau / jā́mātārā¹
जामातारः
jā́mātāraḥ
Vocative जामातः
jā́mātaḥ
जामातारौ / जामातारा¹
jā́mātārau / jā́mātārā¹
जामातारः
jā́mātāraḥ
Accusative जामातारम्
jā́mātāram
जामातारौ / जामातारा¹
jā́mātārau / jā́mātārā¹
जामातॄन्
jā́mātṝn
Instrumental जामात्रा
jā́mātrā
जामातृभ्याम्
jā́mātṛbhyām
जामातृभिः
jā́mātṛbhiḥ
Dative जामात्रे
jā́mātre
जामातृभ्याम्
jā́mātṛbhyām
जामातृभ्यः
jā́mātṛbhyaḥ
Ablative जामातुः
jā́mātuḥ
जामातृभ्याम्
jā́mātṛbhyām
जामातृभ्यः
jā́mātṛbhyaḥ
Genitive जामातुः
jā́mātuḥ
जामात्रोः
jā́mātroḥ
जामातॄणाम्
jā́mātṝṇām
Locative जामातरि
jā́mātari
जामात्रोः
jā́mātroḥ
जामातृषु
jā́mātṛṣu
Notes
  • ¹Vedic

Descendants