मरुत्
Sanskrit
Noun
मरुत् • (marút) m
Declension
Consonantal stem declension of मरुत् | |||
---|---|---|---|
Nom. sg. | मरुत् (marut) | ||
Gen. sg. | मरुतस् (marutas) | ||
Singular | Dual | Plural | |
Nominative | मरुत् (marut) | मरुतौ (marutau) | मरुतस् (marutas) |
Vocative | मरुत् (marut) | मरुतौ (marutau) | मरुतस् (marutas) |
Accusative | मरुतम् (marutam) | मरुतौ (marutau) | मरुतस् (marutas) |
Instrumental | मरुता (marutā) | मरुद्भ्याम् (marudbhyām) | मरुद्भिस् (marudbhis) |
Dative | मरुते (marute) | मरुद्भ्याम् (marudbhyām) | मरुद्भ्यस् (marudbhyas) |
Ablative | मरुतस् (marutas) | मरुद्भ्याम् (marudbhyām) | मरुद्भ्यस् (marudbhyas) |
Genitive | मरुतस् (marutas) | मरुतोस् (marutos) | मरुताम् (marutām) |
Locative | मरुति (maruti) | मरुतोस् (marutos) | मरुत्सु (marutsu) |