vekia
Old Swedish
[edit]Etymology
[edit]From Old Norse veikja, from Proto-Germanic *waikwijaną.
Verb
[edit]vēkia
Conjugation
[edit]Conjugation of vēkia (weak)
| present | past | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| infinitive | vēkia | — | |||
| participle | vēkiandi, vēkiande | vēkter | |||
| active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | vēkir | vēki, vēke | — | vēkti, vēkte | vēkti, vēkte |
| þū | vēkir | vēki, vēke | vēk | vēkti, vēkte | vēkti, vēkte |
| han | vēkir | vēki, vēke | — | vēkti, vēkte | vēkti, vēkte |
| vīr | vēkium, vēkiom | vēkium, vēkiom | vēkium, vēkiom | vēktum, vēktom | vēktum, vēktom |
| īr | vēkin | vēkin | vēkin | vēktin | vēktin |
| þēr | vēkia | vēkin | — | vēktu, vēkto | vēktin |
| mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | vēkis | vēkis, vēkes | — | vēktis, vēktes | vēktis, vēktes |
| þū | vēkis | vēkis, vēkes | — | vēktis, vēktes | vēktis, vēktes |
| han | vēkis | vēkis, vēkes | — | vēktis, vēktes | vēktis, vēktes |
| vīr | vēkiums, vēkioms | vēkiums, vēkioms | — | vēktums, vēktoms | vēktums, vēktoms |
| īr | vēkins | vēkins | — | vēktins | vēktins |
| þēr | vēkias | vēkins | — | vēktus, vēktos | vēktins |