Februarius

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search
See also: februarius

Latin[edit]

Alternative forms[edit]

Etymology[edit]

februum +‎ -ārius

Pronunciation[edit]

  • (Classical) IPA(key): /fe.bruˈaː.ri.us/, [fɛ.brʊˈaː.ri.ʊs]
  • (file)

Adjective[edit]

Februārius (feminine Februāria, neuter Februārium); first/second-declension adjective

  1. of February

Declension[edit]

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative Februārius Februāria Februārium Februāriī Februāriae Februāria
Genitive Februāriī Februāriae Februāriī Februāriōrum Februāriārum Februāriōrum
Dative Februāriō Februāriō Februāriīs
Accusative Februārium Februāriam Februārium Februāriōs Februāriās Februāria
Ablative Februāriō Februāriā Februāriō Februāriīs
Vocative Februārie Februāria Februārium Februāriī Februāriae Februāria

Noun[edit]

Februārius m sg (genitive Februāriī or Februārī); second declension

  1. February (short for mēnsis Februārius)

Declension[edit]

Second-declension noun, singular only.

Case Singular
Nominative Februārius
Genitive Februāriī
Februārī1
Dative Februāriō
Accusative Februārium
Ablative Februāriō
Vocative Februārī

1Found in older Latin (until the Augustan Age).

References[edit]