bērnība

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: bērnībā

Latvian[edit]

Etymology[edit]

From bērns (child) +‎ -ība.

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

bērnība f (4th declension)

  1. childhood (time in one's life after one's birth and before one's adolescence)
    laimīga, bezrūpīga bērnība – a happy, carefree childhood
    bērnības draugichildhood friends
    bērnības atmiņaschildhood memories
    bērnības rotaļaschildhood toys
    bērnam pieder bērnība, laimīgs laiks, kad jaunais pilsonis zinātkārs, iepazīstas ar apkārtējo pasaulichildhood belongs to the child, a happy time when a new curious citizen becomes acquainted with the surrounding world

Declension[edit]