beluinus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Alternative forms[edit]

Etymology[edit]

From bēlua (beast, monster) +‎ -īnus.

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

bēluīnus (feminine bēluīna, neuter bēluīnum); first/second declension

  1. bestial, brutal, animal

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative bēluīnus bēluīna bēluīnum bēluīnī bēluīnae bēluīna
genitive bēluīnī bēluīnae bēluīnī bēluīnōrum bēluīnārum bēluīnōrum
dative bēluīnō bēluīnō bēluīnīs
accusative bēluīnum bēluīnam bēluīnum bēluīnōs bēluīnās bēluīna
ablative bēluīnō bēluīnā bēluīnō bēluīnīs
vocative bēluīne bēluīna bēluīnum bēluīnī bēluīnae bēluīna

Synonyms[edit]

Related terms[edit]

Descendants[edit]

References[edit]