bubulinus

Latin

Etymology

From būbulus (“of or pertaining to cattle”) +‎ -īnus.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /buː.buˈliː.nus/, [buːbʊˈlʲiːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /bu.buˈli.nus/, [bubuˈliːnus]

Adjective

būbulīnus (feminine būbulīna, neuter būbulīnum); first/second-declension adjective

1. Of or pertaining to cattle or oxen.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	būbulīnus	būbulīna	būbulīnum		būbulīnī	būbulīnae	būbulīna
Genitive	būbulīnī	būbulīnae	būbulīnī		būbulīnōrum	būbulīnārum	būbulīnōrum
Dative	būbulīnō		būbulīnō		būbulīnīs
Accusative	būbulīnum	būbulīnam	būbulīnum		būbulīnōs	būbulīnās	būbulīna
Ablative	būbulīnō	būbulīnā	būbulīnō		būbulīnīs
Vocative	būbulīne	būbulīna	būbulīnum		būbulīnī	būbulīnae	būbulīna

Synonyms

• bovilis
• būbulus
• bovīnus
• bovārius
• bovillus

Related terms

• bōs
• bovārius
• bovātim
• bovicīdium
• bovilla
• bovillus
• bovīnus
• būbalus
• būbīle
• Būbōna
• bubsequa
• būbula
• bubulcārius
• bubulcitō
• bubulcus
• būbulus

References

• “bubulinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• bubulinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.