immarginatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]From in- (“not”) + marginātus (“having a border or margin”).
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /im.mar.ɡiˈnaː.tus/, [ɪmːärɡɪˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /im.mar.d͡ʒiˈna.tus/, [imːärd͡ʒiˈnäːt̪us]
Adjective
[edit]immarginātus (feminine immargināta, neuter immarginātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | immarginātus | immargināta | immarginātum | immarginātī | immarginātae | immargināta | |
genitive | immarginātī | immarginātae | immarginātī | immarginātōrum | immarginātārum | immarginātōrum | |
dative | immarginātō | immarginātae | immarginātō | immarginātīs | |||
accusative | immarginātum | immarginātam | immarginātum | immarginātōs | immarginātās | immargināta | |
ablative | immarginātō | immarginātā | immarginātō | immarginātīs | |||
vocative | immargināte | immargināta | immarginātum | immarginātī | immarginātae | immargināta |
See also
[edit]References
[edit]- Emma Short, Alex George (2013 may) A Primer of Botanical Latin with Vocabulary[1], Cambridge, New York, N.Y., Melbourne, Madrid, Cape Town, Singapore, São Paulo, Delhi, Mexico City: Cambridge University Press, →ISBN, page 214