inservio

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /inˈser.u̯i.oː/, [ĩːˈs̠ɛru̯ioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈser.vi.o/, [inˈsɛrvio]

Verb

īnserviō (present infinitive īnservīre, perfect active īnservīvī or īnserviī, supine īnservītum); fourth conjugation

1. I am serviceable
2. I defer to
3. I serve, look after

Conjugation

Conjugation of īnserviō (fourth conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	īnserviō	īnservīs	īnservit	īnservīmus	īnservītis	īnserviunt
	imperfect	īnserviēbam	īnserviēbās	īnserviēbat	īnserviēbāmus	īnserviēbātis	īnserviēbant
	future	īnserviam	īnserviēs	īnserviet	īnserviēmus	īnserviētis	īnservient
	perfect	īnservīvī, īnserviī	īnservīvistī, īnserviistī	īnservīvit, īnserviit	īnservīvimus, īnserviimus	īnservīvistis, īnserviistis	īnservīvērunt, īnservīvēre, īnserviērunt, īnserviēre
	pluperfect	īnservīveram, īnservieram	īnservīverās, īnservierās	īnservīverat, īnservierat	īnservīverāmus, īnservierāmus	īnservīverātis, īnservierātis	īnservīverant, īnservierant
	future perfect	īnservīverō, īnservierō	īnservīveris, īnservieris	īnservīverit, īnservierit	īnservīverimus, īnservierimus	īnservīveritis, īnservieritis	īnservīverint, īnservierint
passive	present	īnservior	īnservīris, īnservīre	īnservītur	īnservīmur	īnservīminī	īnserviuntur
	imperfect	īnserviēbar	īnserviēbāris, īnserviēbāre	īnserviēbātur	īnserviēbāmur	īnserviēbāminī	īnserviēbantur
	future	īnserviar	īnserviēris, īnserviēre	īnserviētur	īnserviēmur	īnserviēminī	īnservientur
	perfect	īnservītus + present active indicative of sum
	pluperfect	īnservītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	īnservītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	īnserviam	īnserviās	īnserviat	īnserviāmus	īnserviātis	īnserviant
	imperfect	īnservīrem	īnservīrēs	īnservīret	īnservīrēmus	īnservīrētis	īnservīrent
	perfect	īnservīverim, īnservierim	īnservīverīs, īnservierīs	īnservīverit, īnservierit	īnservīverīmus, īnservierīmus	īnservīverītis, īnservierītis	īnservīverint, īnservierint
	pluperfect	īnservīvissem, īnserviissem	īnservīvissēs, īnserviissēs	īnservīvisset, īnserviisset	īnservīvissēmus, īnserviissēmus	īnservīvissētis, īnserviissētis	īnservīvissent, īnserviissent
passive	present	īnserviar	īnserviāris, īnserviāre	īnserviātur	īnserviāmur	īnserviāminī	īnserviantur
	imperfect	īnservīrer	īnservīrēris, īnservīrēre	īnservīrētur	īnservīrēmur	īnservīrēminī	īnservīrentur
	perfect	īnservītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	īnservītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	īnservī	—	—	īnservīte	—
	future	—	īnservītō	īnservītō	—	īnservītōte	īnserviuntō
passive	present	—	īnservīre	—	—	īnservīminī	—
	future	—	īnservītor	īnservītor	—	—	īnserviuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		īnservīre	īnservīvisse, īnserviisse	īnservītūrum esse	īnservīrī	īnservītum esse	īnservītum īrī
participles		īnserviēns	—	īnservītūrus	—	īnservītus	īnserviendus, īnserviundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		īnserviendī	īnserviendō	īnserviendum	īnserviendō	īnservītum	īnservītū

References

• “inservio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “inservio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• inservio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.