limitatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of līmitō.

Participle[edit]

līmitātus m (feminine līmitāta, neuter līmitātum); first/second declension

  1. limited, delimited, bounded
  2. fixed, settled, determined

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative līmitātus līmitāta līmitātum līmitātī līmitātae līmitāta
genitive līmitātī līmitātae līmitātī līmitātōrum līmitātārum līmitātōrum
dative līmitātō līmitātō līmitātīs
accusative līmitātum līmitātam līmitātum līmitātōs līmitātās līmitāta
ablative līmitātō līmitātā līmitātō līmitātīs
vocative līmitāte līmitāta līmitātum līmitātī līmitātae līmitāta

References[edit]

  • du Cange, Charles (1883), “limitatus”, in G. A. Louis Henschel, Pierre Carpentier, Léopold Favre, editors, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (in Latin), Niort: L. Favre