limito

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: limitó and limitò

Catalan[edit]

Verb[edit]

limito

  1. first-person singular present indicative form of limitar

Esperanto[edit]

Pronunciation[edit]

  • IPA(key): /liˈmito/
  • Hyphenation: li‧mi‧to

Noun[edit]

limito (accusative singular limiton, plural limitoj, accusative plural limitojn)

  1. limit

Anagrams[edit]


Ido[edit]

Noun[edit]

limito (plural limiti)

  1. limit

Italian[edit]

Verb[edit]

limito

  1. first-person singular present indicative of limitare

Anagrams[edit]


Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

līmitō (present infinitive līmitāre, perfect active līmitāvī, supine līmitātum); first conjugation

  1. I limit, delimit, bound
  2. I fix, settle, determine

Inflection[edit]

   Conjugation of limito (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present līmitō līmitās līmitat līmitāmus līmitātis līmitant
imperfect līmitābam līmitābās līmitābat līmitābāmus līmitābātis līmitābant
future līmitābō līmitābis līmitābit līmitābimus līmitābitis līmitābunt
perfect līmitāvī līmitāvistī līmitāvit līmitāvimus līmitāvistis līmitāvērunt, līmitāvēre
pluperfect līmitāveram līmitāverās līmitāverat līmitāverāmus līmitāverātis līmitāverant
future perfect līmitāverō līmitāveris līmitāverit līmitāverimus līmitāveritis līmitāverint
passive present līmitor līmitāris, līmitāre līmitātur līmitāmur līmitāminī līmitantur
imperfect līmitābar līmitābāris, līmitābāre līmitābātur līmitābāmur līmitābāminī līmitābantur
future līmitābor līmitāberis, līmitābere līmitābitur līmitābimur līmitābiminī līmitābuntur
perfect līmitātus + present active indicative of sum
pluperfect līmitātus + imperfect active indicative of sum
future perfect līmitātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present līmitem līmitēs līmitet līmitēmus līmitētis līmitent
imperfect līmitārem līmitārēs līmitāret līmitārēmus līmitārētis līmitārent
perfect līmitāverim līmitāverīs līmitāverit līmitāverīmus līmitāverītis līmitāverint
pluperfect līmitāvissem līmitāvissēs līmitāvisset līmitāvissēmus līmitāvissētis līmitāvissent
passive present līmiter līmitēris, līmitēre līmitētur līmitēmur līmitēminī līmitentur
imperfect līmitārer līmitārēris, līmitārēre līmitārētur līmitārēmur līmitārēminī līmitārentur
perfect līmitātus + present active subjunctive of sum
pluperfect līmitātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present līmitā līmitāte
future līmitātō līmitātō līmitātōte līmitantō
passive present līmitāre līmitāminī
future līmitātor līmitātor līmitantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives līmitāre līmitāvisse līmitātūrus esse līmitārī līmitātus esse līmitātum īrī
participles līmitāns līmitātūrus līmitātus līmitandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
līmitāre līmitandī līmitandō līmitandum līmitātum līmitātū

Descendants[edit]

References[edit]


Portuguese[edit]

Verb[edit]

limito

  1. first-person singular present indicative of limitar

Spanish[edit]

Verb[edit]

limito

  1. First-person singular (yo) present indicative form of limitar.