matutinus

Latin

Etymology

From Mātūta.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /maː.tuːˈtiː.nus/, [maː.tuːˈtiː.nʊs]

Adjective

mātūtīnus (feminine mātūtīna, neuter mātūtīnum); first/second declension

1. morning (attributive)
2. early
3. (substantive; mātūtīnum) the morning

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	mātūtīnus	mātūtīna	mātūtīnum		mātūtīnī	mātūtīnae	mātūtīna
genitive	mātūtīnī	mātūtīnae	mātūtīnī		mātūtīnōrum	mātūtīnārum	mātūtīnōrum
dative	mātūtīnō		mātūtīnō		mātūtīnīs
accusative	mātūtīnum	mātūtīnam	mātūtīnum		mātūtīnōs	mātūtīnās	mātūtīna
ablative	mātūtīnō	mātūtīnā	mātūtīnō		mātūtīnīs
vocative	mātūtīne	mātūtīna	mātūtīnum		mātūtīnī	mātūtīnae	mātūtīna

Derived terms

• mātūtīnē
• mātūtīnō

Descendants

• Asturian: matutín (borrowing)
• Catalan: matí
• French: matin
• Irish: maidin
• Istriot: mittin
• Italian: mattino, mattina

• Occitan: matin
• Old Portuguese: madodỹo
• Portuguese: matutino (borrowing), matina
• Sicilian: matinu, matina
• Spanish: matutino (borrowing)
• Venetian: matin, matina

References

• matutinus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• matutinus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “matutinus” in Félix Gaffiot’s Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette (1934)
• Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book^[1], London: Macmillan and Co.
  • the morning hours: tempora matutina