matutinus

Latin

Adjective

mātūtīnus m (feminine mātūtīna, neuter mātūtīnum); first/second declension

1. early
2. morning (attributive)

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	mātūtīnus	mātūtīna	mātūtīnum		mātūtīnī	mātūtīnae	mātūtīna
genitive	mātūtīnī	mātūtīnae	mātūtīnī		mātūtīnōrum	mātūtīnārum	mātūtīnōrum
dative	mātūtīnō	mātūtīnae	mātūtīnō		mātūtīnīs	mātūtīnīs	mātūtīnīs
accusative	mātūtīnum	mātūtīnam	mātūtīnum		mātūtīnōs	mātūtīnās	mātūtīna
ablative	mātūtīnō	mātūtīnā	mātūtīnō		mātūtīnīs	mātūtīnīs	mātūtīnīs
vocative	mātūtīne	mātūtīna	mātūtīnum		mātūtīnī	mātūtīnae	mātūtīna

Descendants

• Asturian: matutín
• Catalan: matí
• Italian: mattino
• French: matin
• Spanish: matutino