nepieklājīgs
Latvian
Etymology
From ne- + pieklājīgs (“polite, courteous”)
Adjective
nepieklājīgs (definite nepieklājīgais, comparative nepieklājīgāks, superlative visnepieklājīgākais, adverb nepieklājīgi)
- impolite
- rude
- indecent
- unkind
- unbecoming
- improper
- ungentlemanly
- unladylike
- unseemly
- Viņš bija piedzēries un izteica dažus ļoti nepieklājīgus komentārus.
- He was drunk and made some very unseemly comments.
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of nepieklājīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | nepieklājīgs | nepieklājīgi | nepieklājīga | nepieklājīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | nepieklājīgu | nepieklājīgus | nepieklājīgu | nepieklājīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | nepieklājīga | nepieklājīgu | nepieklājīgas | nepieklājīgu | |||||
| dative (datīvs) | nepieklājīgam | nepieklājīgiem | nepieklājīgai | nepieklājīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | nepieklājīgu | nepieklājīgiem | nepieklājīgu | nepieklājīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | nepieklājīgā | nepieklājīgos | nepieklājīgā | nepieklājīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||